Ceļā Adenu pārsteidza vētra, un viņš nevarēja sagaidīt brīdi, kad nokļūs līdz būdai, lai nožūtu un pārnakšņotu siltumā. Bet kāds bija viņa pārsteigums, kad, pietuvojoties mājai, viņš tā vietā, lai atrastu siltu patvērumu, ieraudzīja īstas cīņas vidu: ugunslodes, bultas, divgalvains elles suns, kas mēģina sakost lāčuvāru, tieflinga bards, kas mierīgi stāv aci pret aci ar šo briesmoni un aktīvi piedalās cīņā, dīvains mūks trakuma stāvoklī, un galu galā goblins sieviešu drēbēs, kas aukstasinīgi nogalina savu dvīņubrāli.
Intrigēts par notiekošo, Adens, neievērojot vētru, paslēpās koku ēnā un vienkārši novēroja. Nākamajā rītā, kad piedzīvojumu meklētāji pameta mājiņu un devās mežā, viņš iegāja iekšā un ieraudzīja, kādu nekārtību viņi bija atstājuši:
- Izsists baļķis no mājas sienas (redzams, ka viņi mēģināja to salabot, bet ļoti neveikli; sienā joprojām ir caurums).
- Asins peļķes uz grīdas.
- Pagrabā atrodas sadalītas lāčuvāra atliekas, kas jau sāk nepatīkami smakot.
- Gultas ir pārbīdītas un nesaklātas.
- Uz grīdas mētājas apaļš galds ar rūnām ap malu.
- Kopumā pilnīgs bardaks.
Adens apņēmās no piedzīvojumu meklētājiem pieprasīt paskaidrojumus par notikušo un pieprasīt kompensāciju mājas remontam. Viņš sekoja viņu pēdām (pēc lietus mežā pēdas bija viegli atrodamas), atpaliekot aptuveni pusstundu, un atrada ieeju kaut kādā pazemē. Ziņkāre ņēma virsroku, un viņš, slēpjoties ēnās, devās pazemē, izgāja cauri dīvainai telpai ar spīdošām aļģēm uz sienām un altāriem un pagriezās aiz stūra, kur varēja vērot, kas notiek, neriskējot tikt atklātam. Bet pēc mirkļa gar viņu skrēja kāda jauna halflinga meitene, nokrita gandrīz pie viņa kājām, un, kaut arī viņa paskatījās uz viņu izbailēs, neizdvesa ne skaņas un ātri aizskrēja tālāk.
Pievēršot uzmanību piecu ceļotāju grupai, viņš atkal nespēja apslēpt savu pārsteigumu, redzot, kā viņi atver kādu senu lādi un izvelk no tās ziloņkaula kāršu kavu, uzreiz sākot tās izvilkt. Sekas nevilcinājās:
- Viens piedzīvojumu meklētājs vienkārši pazuda, atstājot visas mantas un drēbes.
- Divi pēc kāršu izvilkšanas vienkārši sabruka bezsamaņā uz grīdas.
- Pēc vairākām izvilktām kārtīm rūķis sāka izskatīties vēl dīvaināk, un pēc pēdējās kārts kripta sienu izsita vēl viens rūķis, netīrā un putekļainā bruņojumā, un tūlīt solīja pirmajam rūķim mūžīgu uzticību.
- Vienīgā, kas vēl nebija izvilkusi kārti, bija tieflinga meitene ar lutnīti.
Šo absurdu parādi pavadīja uz grīdas krītošās zelta monētas, kas parādījās no gaisa. Rezultātā uz grīdas gulēja neliela bagātība – zelta kalns, pusmetru augsts un metru diametrā.