Ašera sakāve

Piedzīvojumu meklētāji atkal devās lejup uz Vārnu Karalienes templi, kas paslēpts dziļi zem pūču ciemata. Šoreiz viņus gaidīja negaidīts sabiedrotais – zeltaina pūķdzimusī vārdā Surīna. Viņa sevi dēvēja par Bahamuta garīdznieci, kas ieradusies Terragonā no citas pasaules. Viņas mērķis bija skaidrs: atriebties sava mentora slepkavam. Izrādījās, ka tas bija Ptariss-ličs, kurš aprija savus dubultniekus no paralēlām realitātēm, lai iegūtu viņu spēku. Sajuzdama, ka liča filakterija atrodas pie nolaupītās Tārī, Surīna sekoja tai un nonāca šeit.

Varoņi nolēma apvienot spēkus. Tempļa centrālajā zālē viņus gaidīja pēdējā cīņa ar Essu, kurš bija pārvērties par briesmīgu monstru. Izmantojot tumšo maģiju, viņš mēģināja savus gūstekņus – tīflingu bērnu, vecu rūķi un Tārī – pārvērst par briesmoņiem. Saja mēģināja viņu pārliecināt, skaidrojot, ka viņa ticība ir sagrozīta, taču Essu viņu neklausīja. Cīņa beidzās ar galīgo uzvaru pār seno draugu.

Pēc kaujas Vārnu Karaliene izsauca piedzīvojumu meklētājus uz savu pili. Viņu priekšā gulēja Essu ķermenis, kas bija pārvērties par zelta pūci. Dieviete paņēma viņa dvēseli savā pasaulē un atklāja viņa noslēpumu. Sen, pirms daudziem gadiem, viņš bija pazīstams kā Ašers. Viņš bija parasts pūcis, līdz atrada senu pazemes templi. Bet šajā templī jau mita tumšs spēks. Tas aptumšoja viņa prātu un piespieda viņu nogalināt gandrīz visus sava ciemata iedzīvotājus. Par laimi, netālu atradās Līdzsvara mūku grupa, kuru vadīja meistars Dobrijaks. Viņi apturēja Ašeru, taču tumsa jau bija iesakņojusies viņa dvēselē. Atkal piedzimis, viņš kļuva par nežēlīgu slepkavu vārdā Essu.

Dieviete brīdināja varoņus, ka Ptariss-ličs aprij dvēseles Terragonā, neļaujot tām atrast mieru. Viņa piedāvāja savu palīdzību, ja viņi gāzīs to tumšo būtni, kas apgānījusi viņas templi. Taču tajā pašā laikā viņa viņus brīdināja: tumsa, kas mīt templī, joprojām viņus vēros.

Pēc tam piedzīvojumu meklētāji atgriezās pūču ciematā. Viņiem izdevās atmodināt gūstekņus. Vecais rūķis izrādījās Brotora tēvs – tas pats, kurš kādreiz pārdeva savu dēlu templim. Brotors neizrādīja žēlastību. Viņš vienkārši norādīja vecajam nodevējam virzienu uz tuvāko pilsētu un pavērās prom no viņa uz visiem laikiem.

Saja un Surīna nolēma pievienoties grupai, jo viņu mērķi sakrita. Kopā varoņi devās uz Rakota muižu, lai atgrieztu mazajam tīflingam viņa ģimeni…