Cirks

Dubultnieki atzinās, ka patiesībā viņi ir čendžlingi, kuri pieņēma pirmās piemērotās grupas izskatu, lai varētu brīvi pārvietoties pa Lux Astra. Piedzīvojumu meklētāji nolēma viņus nenodot apsardzei, bet palūdza turpmāk izlikties par kādu citu. Tikmēr portāls uz cirku tika slēgts, un kompānija atgriezās pilsētā, lai pavadītu vēl dažas mierīgas dienas.

Kad brošūra ar informāciju par cirku sāka lēkāt un dzirkstīt, kļuva skaidrs: cirks atkal ir atvērts. Varoņi steidzās uz asteroīdu. Viņus sagaidīja pazīstamais biļešu pārdevējs, kurš izskaidroja noteikumus: vēlams nevienu nenogalināt, piedalīties atrakcijās un vākt žetonus. Tas, kurš festivāla beigās būs savācis visvairāk žetonu, saņems vēlēšanās burvestību no burves. Žetonus var apmainīt, laimēt vai nopelnīt, pildot uzdevumus, bet tos nedrīkst iegādāties par zeltu.

Tūlīt aiz ieejas ceļotāji ieraudzīja milzīgu gadatirgu ar košiem teltīm un neticamām atrakcijām. Virs lauka gaisā karājās beholders. Ik pa laikam tālumā atskanēja lielgabala troksnis un debesīs uzsprāga salūti. Vispirms piedzīvojumu meklētāji devās pie vardes, kura sarunājās ar dusmīgu plikpaurainu vīrieti. Viņš lielījās ar saviem tituliem un pieprasīja pastāstīt, kur ir viņa dēls, bet varde atbildēja, ka zēns slēpjas un lai viņam netraucē priecāties. Izrādījās, ka varde spēj mainīt cirka apmeklētāju izskatu, un Brotors tika pārvērsts par sēni.

Pēc tam piedzīvojumu meklētāji nolēma spēlēt veiksmes ratu, iztērēja diezgan daudz zelta un ieguva piecus žetonus. Viņiem arī uzticēja pieskatīt gnoma meiteni, kura kā apburta nespēja novērst skatienu no rata. Viņu aizveda pie vardes, kura pārvērta gnomu par zēnu. Piedzīvojumu meklētāji nodeva viņu aristokrātiskajam tēvam, kurš nekavējoties izveda viņu no cirka. Drīz viņš atgriezās, paziņodams, ka tas nav viņa bērns un pat ne zēns, un piedāvāja dāsnu atlīdzību tam, kurš atradīs viņa īsto mantinieku.

Nākamā atrakcija bija piramīda, kuru vajadzēja notriekt ar čivinājošu bumbu. Problēma bija tāda, ka bumba, šķiet, bija ar savu gribu un lidoja, kur vien vēlējās, tikai ne piramīdas virzienā. Brotoram izdevās vienoties ar to, un piedzīvojumu meklētāji ieguva vēl vienu žetonu.

Netālu kāds vīrietis ar lielu aizrautību mēģināja izvilkt pīlīti no baseina, nelaižot klāt nevienu citu. Surina un Brotars iegāja baseinā, pīļu cienītājs sāka kliegt, un nācās iejaukties beholders. Viņš pacēla abas konfliktējošās puses uz platformas un lika spēlēt jebkuru spēli, lai noskaidrotu, kurš iegūs pīles. Vīrieti interesēja tikai pīles, bet piedzīvojumu meklētājus — tikai žetoni, tāpēc vienoties izdevās viegli. Rezultātā Surina aizdzina pīlītes pie Brotora, kurš tās noķēra ar savu milzīgo sēņu muti un pēc tam izspļāva vīrietī.

Netālu no baseina atradās neliela jūrta ar spoguļu labirintu, kuru vajadzēja iziet, nevienu nepazaudējot. Varoņi apmānīja sistēmu un izgāja labirintu, neskatoties spoguļos — iespējams, palaida garām daudz interesanta, bet ieguva žetonu un atgriezās bez problēmām.

Blakus teltī notika kulinārijas duelis. Nosaukušies par “Gribojedovu komandu”, piedzīvojumu meklētāji pagatavoja zupu “Kanibāls Imperators” no iepriekš sagatavotas karaliskās sēnes un sastāvdaļām, ko piedāvāja organizatori: aizmirstības medus, mēness zieda ziedputekšņi, neredzamā truša ķepiņa, zombi košļātāja asara, hēlija smaida kodols un ektoplazmas želeja. Pavāri paši pagaršoja visas sastāvdaļas, iegūstot dažādas blakusparādības: Brotars sāka lidot, Saja kļuva neredzama, bet Danaija kļuva nedaudz želejveidīga. Pretinieku komanda pagatavoja dīvainu smaidīgu biezeni, no kura visi, kas to nogaršoja, sāka nekontrolējami smieties. Skatītāji atzina “Gribojedovus” par uzvarētājiem un pasniedza viņiem žetonu un labāko pavāru nozīmītes.

Iznākuši no telts, piedzīvojumu meklētāji saprata, ka sen nav redzējuši salūtus, un devās pārbaudīt lielgabalu. Izrādījās, tas ir salūzis, un pirotehniķis palūdza atnest rezerves daļu, bet brīdināja: nekādā gadījumā nelaist bērnus tuvumā.

Zēni, kas slēpās aiz baļķa laukuma malā, tiešām mēģināja piekļūt lielgabalam, bet piedzīvojumu meklētājiem izdevās ar viņiem vienoties apmainīt dažus salūtus pret viņu zināmajiem noslēpumiem.

Par godīgi iegūtajiem salūtiem pusaudži pastāstīja, ka, par spīti aizliegumam, cirkā notiek žetonu tirdzniecība. Tos pārdod lācis, bet iepērk — un jau savācis vairāk nekā trīsdesmit — zaļš abišajs. Viņi arī atklāja, ka dusmīgā aristokrāta dēls ir pārvērties par sēnīti un kaut kur klaiņo pa cirku.

Piedzīvojumu meklētāji devās pie lāča, kurš pārdeva divus žetonus — katru par 500 zelta. Lai nepārkāptu cirka noteikumus, viņi vienojās palīdzēt lāčiem atrast aristokrāta dēlu apmaiņā pret atlīdzību: lācis saņem zeltu, bet varoņi — žetonus. Tā arī notika.

Lai nosvinētu veiksmīgo darījumu, piedzīvojumu meklētāji devās uz bāru, kur viņiem piedāvāja sacensties ar vietējo krodziņa rūķi. Brotars, Fenriss un Surina piekrita piedalīties. Neskatoties uz Bortora izturību un Fenrisa slaveno mīlestību pret alkoholu, visus pārspēja Surina. Vismaz piedzīvojumu meklētāji palika kājās, bet rūķis devās izgulēties salmos.