Fenriss sākotnēji bija jauns puisis no Feirūnas, dzimis aptuveni pirms 1200 gadiem. Viņš kļuva par vienu no pirmajiem Latandera, saules dieva, mazās ģildes mācekļiem, kas tikai sāka savu pastāvēšanu. Kopā ar ģildes vadītāju un citiem mācekļiem viņš sasniedza “Latandera bruņinieka” rangu un deva asins zvērestu kalpot ticībai, nesatricināmajam vadītājam un saviem biedriem – “Latandera dēliem un meitām”.
Tomēr liktenis lēma citādi. Ģildes vadītājs izrādījās daudz mazāk nesatricināms, nekā sākumā šķita. Vara kāre lika viņam nodot savus biedrus un noslēgt līgumu ar dēmonu, pārdodot savu dvēseli apmaiņā pret spēku, kas piederēja ienaidniekam, kuru ģilde sākotnēji centās iznīcināt. Asins zvēresta dēļ, kas saistīja mācekļus, visu ģildes locekļu dvēseles, tostarp Fenrisa, bez viņu ziņas tika ievilktas šajā elles kontraktā. Fenriss, viņa draugi un citi mācekļi kļuva par līdera un viņa jaunā saimnieka gūstekņiem un tika ieslodzīti Avernā, Elles pirmajā līmenī. Lai gan varoņu grupai izdevās izbēgt, atstājot savus biedrus gūstā, Fenriss bija dziļi satriekts par nodevību un Avernā pieredzētajiem šausmām. Pēc bēgšanas viņš vērsās pie lūgšanām, lūdzot Latandera piedošanu.
Kad Fenriss novecoja un nomira, viņa dvēsele, kas bija saistīta ar kontraktu, atkal nonāca Avernā. Izmisīgā mēģinājumā izbēgt viņa dvēsele pārņēma tikko mirušu ķermeni. Neizprotot sava jaunā stāvokļa būtību, Fenriss atkal veltīja sevi lūgšanām Latanderam, cerot, ka viņa dvēsele pēc nākamās nāves beidzot atradīs mieru. Taču liktenis atkal rīkojās citādi – pēc nāves no slimības viņa dvēsele atkal tika ierauta Avernā. Tas atkārtojās atkal un atkal. Pēc 12–15 šādiem cikliem Fenriss, zaudējis ticību Latanderam, nonāca Teragonā, kur viņa dvēsele pārņēma meža elfa ķermeni, kuru bija nogalinājuši mežonīgi zvēri. Pakāpeniski Fenriss sāka interesēties par Teragonas lietām, cerot, ka tās palīdzēs viņam saraut šo nolādēto atdzimšanas loku un beidzot atrast mieru.