Pašreizējais statuss: iesprostots apturētā stāvoklī starpdimensiju sfērā, ko izraisīja Deck of Many Things izvilktā karte – Cietums.
Reimi ne tikai dzīvoja trūkumā, bet arī šaurajās alejās un labirintu ielās Trūcīgajā rajonā, kur katra diena bija izdzīvošanas pārbaudījums. Viņa bērnība bija piesātināta ar atkritumu smaku un aukstumu, kas caurvija ielas ar dažādu kultūru un sociālo slāņu aromātiem.
Savu pirmo soli noziedzības pasaulē Reimi veica klusi, viņa izsalkušās acis caurvēroja pūļus, meklējot vājās vietas, lai iegūtu ēdiena kumosu vai pustukšu maku. Viņš mācījās ne tikai prasmīgi paņemt nepieciešamo, bet arī maskēties, iejūkot pūlī, lai izvairītos no sargiem.
Laikam ejot, Reimi saprata, ka zādzību māksla prasa ne tikai ātras kājas un veiklas rokas, bet arī prasmi pārvaldīt pūli, radīt novēršanu, kas noslēpa viņa darbības.
Tomēr pat noziedzības pasaulē nav absolūtas “drošības”. Reimi tika nodots, un sargi, kuri viņu jau ilgi vēroja, beidzot viņu notvēra. Cietumā viņu izmeklēja un spīdzināja (iespējams, pēc “Inkvizīcijas” rīkojuma), bet viņš klusēja, neatklājot savus līdzdalībniekus. Viņa zagļa dzīve viņu iemācīja būt klusu un neatkarīgu.
Tomēr liktenis viņam piedāvāja vēl vienu iespēju. Cietuma sacelšanās, kuru, nezinot, kas un kāpēc to plānoja, kļuva par iespēju, kuru Reimi izmantoja pilnībā. Pēc izkļūšanas no cietuma viņš atrada brīvību, vadīts ne tikai pēc atriebības alkām, bet arī vēlmes atrast savu vietu pasaulē.
Ziņas par to, ka Reimi nevienu nav nodevis, sasniedza Kriminālo Sindikātu. Caur “rokaspuišiem” uz viņu vērsās ietekmīgi cilvēki no sindikāta, piedāvājot viņam dalību, jo viņa prasmes, spējas un pasaules uzskats varētu būt noderīgs šai sabiedrībai.
Tā sākās jauna nodaļa Reimi dzīvē — nodaļa, kurā viņa zagļa talanti saskaras ar maģijas un piedzīvojumu pasauli, kur katrs solis ir piepildīts ar briesmām un iespējām atklāt kaut ko jaunu sevī un apkārtējā pasaulē.