9. sesija

ПDodoties dziļāk pagrabiņā, varoņi izgāja cauri vairākām telpām, līdz nonāca lielā zālē, ko izgaismoja maiga gaisma, kas nāca no sūnām, kuras bija nejauši izkaisītas pa visu telpu. Zāles centrā atradās maģisks simbols, kas bija izklāts ar gaismas akmeņiem. Zorija veica rituālu maģijas noteikšanai un sajuta, ka zāle ir piesātināta ar maģisko enerģiju, kas izstaroja no sūnām. Vīzijā viņa redzēja eņģeļu ēnas, kas izpleta spārnus, lai noturētu maģisko apli.

Nākamajā telpā varoņi sastapa majestātiskas eņģeļu statujas, kas stāvēja pie melna altāra. Zorija saprata, ka tā bija vīzija, kas viņai tika parādīta iepriekš. Ejot tālāk, viņi atrada aizvērtās durvis, kuras Raimi prasmīgi atvēra, paverot pieeju dzīvojamajai istabai. Iekšpusē stāvēja galds, krēsls un vairāki grāmatu plaukti. Pārmeklējot istabu, atklājās sena, noputējusi kāda burvja dienasgrāmata.

Dienasgrāmatā bija aprakstīts viņa grupas ceļojums un leģendārā artefakta – Daudzu lietu klāja – atklāšana. Artefakta kārdināts, burvis izlozēja liesmu kārti, un kopš tā brīža viņam sekoja arhipelāns, no kura nebija iespējams izbēgt. Iztērējis visus savus uzkrājumus, lai uzbūvētu šo dunci un slazdus dēmonam, burvis mēģināja aizsargāties, taču kaut kas gāja greizi – velns viņu noķēra.

Pēkšņi istabā atskanēja šurpu turpu, un Raimim pie rīkles tika pielikts nazis – tā bija elfu meitene, kuru šeit ieslēdza viņas partnera kļūda. Viņa stāstīja, ka viņus nolīgusi tuvākās meža apmetnes priekšniece, lai atbrīvotos no briesmoņiem, kas iznākuši no pagrabiem. No atrastajām piezīmēm elfiete uzzināja, ka aiz pēdējām durvīm slēpjas kaut kas vērtīgs.

Kamēr Raimi atvēra pēdējās durvis un aiz tām esošo lādi, Esū apsēdās uz altāra telpā ar eņģeļiem un, krītot transā, ieraudzīja vīziju par to, kā pirms daudziem gadsimtiem kāda piedzīvojumu meklētāju grupa bija patvērusies šajā alā no briesmīga ienaidnieka – dēmona, kas viņus vajāja. Dēmons, izgājis cauri slazdam un netika noķerts, tālā zālē pieķēra piedzīvojumu meklētājus un iznīcināja viņus, bet ceļā atpakaļ viņš paklupa, un slazds iedarbojās, saplēšot viņa ķermeni gabalos un pārvēršot miesu sūnās, kas klāja sienas.

Raimi veiksmīgi uzlauza lādes slēdzeni – tā bija vissmagākā slēdzene, kādu viņš jebkad bija uzlauzis. Iekšpusē atradās ādas maciņš, kurā bija ziloņkaula kāršu komplekts ar apzeltītām malām – tas bija “Daudzu lietu komplekts”.

Izmantojot izdevīgo brīdi, elfiete metās bēgt un, skrienot cauri pagrabiem, gandrīz sadūrās ar Adenu, kurš bija sekojis varoņiem kopš nakts kaujas pie mājiņas mežā.

Varoņi nešaubīgi atpazina leģendāro artefaktu kāršu paciņā un nolēma pārbaudīt savu veiksmi, sākot vilkt kārtis.

Bezvārdais bija pirmais, viņš nolēma izlozēt divas kārtis. Pirmā, Mīklas, pazemināja viņa Inteliģenci līdz 4, atbrīvojot prātu no nevajadzīgām domām. Otrā – Bruņinieks, un tajā pašā mirklī parādījās rūķu karavīrs, kas izlauzās cauri pagraba sienai un zvērēja kalpot Namelessam līdz nāvei.

Rameja bija nākamais un spontāni nolēma izlozēt septiņas kārtis:

“Atslēga”: viņa rokās parādījās maģisks ierocis, kura retums bija ne mazāks par “reti”.

“Mēness”: viņš ieguva trīs iespējas izmantot vēlmju piepildīšanas burtu.

“Uguns”: spēcīgs velns kļuva par viņa nāves ienaidnieku, kas, baudot viņa ciešanas, vēlējās viņu iznīcināt.

“Drupas”: Raimi zaudēja visu savu bagātību, izņemot maģiskos priekšmetus.

“Saule”: viņš ieguva 50 000 pieredzi un brīnumainu priekšmetu.

“Jesters”: viņš ieguva 10 000 pieredzes vai iespēju izlozēt vēl divas kārtis.

“Cietums”: Rameja pazuda, atrodoties starpdimensiju valstībā apturētas animācijas stāvoklī. Viņš tur paliks, līdz tiks atrasts un atbrīvots.

Zorija izlozēja vienu kārti – “Tukšums”, un viņas dvēsele tika izrauta no viņas ķermeņa un nozagta.

Essou, cerot uz veiksmi, izlozēja Dārgakmeni un Void, un viņa dvēsele tika izrauta no viņa ķermeņa un nozagta pēc Zorijas.