16. sesija
Mūsu piedzīvojums sākās agrā rītā dambja būvniecībā, ko vietējie iedzīvotāji veidoja, lai nodrošinātu sev bagātīgu lomu. Par darbu mums apsolīja ēdienu un tiesu, un tiešām, mūs pabaroja. Tomēr pirms tiesas sākuma no meža parādījās pinkains radījums — cilvēks driskās un ar brieža galvaskausa masku vārdā Iskars. Viņš ar dusmām vērsās pie iedzīvotājiem, paziņojot, ka ar savām darbībām viņi izjauc līdzsvaru, un par dzīvību nāksies maksāt ar dzīvību. Ar šiem vārdiem viņš pazuda mežā, atstājot visus satrauktā gaidās.
Tiesa tā arī nepaspēja sākties, kad vietējā līdera sieva sāka dzemdēt. Bērns piedzima, bet neizrādīja dzīvības pazīmes. Tad Tari atcerējās Iskara vārdus: “Par dzīvību jāmaksā ar dzīvību.” Tajā brīdī Erdals piedāvāja upurēt līderi, bet rūķis Vārds eksistenciālā izmisumā nolēma upurēt sevi. Viņš nomira, bet, diemžēl, tas neizglāba bērnu — upuris izrādījās veltīgs. Acīmredzot, vajadzēja mirt kādam no vietējiem iedzīvotājiem.
Pēc tam sākās tiesa. Ciema iedzīvotāji atzinās, ka sen zinājuši par to, kāds liktenis sagaida tos, kas meklē Torni — tie parasti sajuka prātā un gāja bojā mežā. Saprotot to, viņi sāka aplaupīt nabadziņus, lai labumi neietu zudumā, un tāpat rīkojās ar mums. Visas mūsu mantas jau bija pārdotas pilsētā. Viņi bija gatavi pateikt, kam tieši, bet tikai tad, ja mēs apsolīsim nemeklēt atriebību. Mēs atteicāmies.
Pēc tiesas mūs atbrīvoja. Bezvārdis pamanīja trūkumu dambja konstrukcijā un paziņoja par to. Erdals, nezaudējot laiku, pusstundas laikā izveidoja tajā nelielu grāvi. Mēs pārnakšņojām mežā, un no rīta dzirdējām rīboņu — tā bija dambja sabrukšana, ko pa nakti sagrauza ūdens. Vārot tēju, mēs no meža malas vērojām, kā vietējie iedzīvotāji mēģināja tikt galā ar iznīcības sekām. Tajā brīdī Erdals pamanīja, ka debesīs maģisko līniju siluets atgādināja pūķa spārnu.
Mūsu piedzīvojuma rezultāti bija šādi: mūsu nauda — 65 tūkstoši mistēriju — tika iztērēta mazuļu zivju, zivju iegādei un dambja būvniecībai, bet mūsu īpašums tika pārdots par 3 tūkstošiem mistēriju. Acīmredzot, tikai lieliem muļķiem tas varēja nonākt.
