Vārti uz Bezdibeni
Piedzīvojumu meklētāji uzkāpa Sevadija torņa augšējā līmenī. Tur viņi atrada akmens plāksni, kas iepriekš rotāja skvēru. Tagad tā atradās istabas centrā, apņemta ar mirdzošiem arkāniskiem simboliem pentagrammas veidā. No katra pentagrammas stara uz torņa sienām stiepās rūnas, it kā tās būtu ieaustas tā maģiskajā struktūrā.
Uz vienas no plauktiem gulēja pazīstams priekšmets — kripteks, kurā bija ieslēgts Ptarisa gredzens.
Sevadijs paskaidroja, ka plāksne viņam ir nepieciešama, lai pabeigtu pārsteigumu, ko viņš gatavo par godu Luksa Astras 500 gadu jubilejai. Pēc svinībām plāksne ļaus redzēt unikālu vīziju, kuru pats Sevadijs jau vairākkārt ir piedzīvojis.
Maeltirs Osirions, kurš tika pieminēts vēstulē, izrādījās Sevadija tēvs. Pēc viņa teiktā, Maeltirs joprojām ir dzīvs, taču dzīvo noslēgtu dzīvi un ļoti reti parādās sabiedrībā. Sevadijs ierosināja varoņiem apciemot viņu pēc svinībām.
Sevadijs piedāvāja varoņiem arī senu grāmatu par Eolas pilsētu. Tajā bija stāstīts par princesi, kura tika pārvērsta ledus statujā un tagad sēž strūklakā.
Pēc sarunas varoņi atgriezās mājās. Tur Bro izdevās parunāt ar nama garu-pārvaldnieku, kurš viņam atklāja, kā atrast jebkuru nepieciešamo telpu mājā. Vēlāk Bro atrada sava senča kabinetu un zīmīti, kas bija adresēta viņa dēlam:
“Es dodos izpētīt Litaras pazemes. Ceru, ka trakais druīds nekļūdījās un mums patiešām ir cita izeja.”
Nākamajā dienā varoņi kopā ar Aelīnu uzstājās svētkos. Tari vēlreiz izsauca pūķa garu, kas izpildījumam nodrošināja milzīgus panākumus.
Pēc koncerta Sevadijs visiem paziņoja, ka Luksa Astra tagad atrodas astrālajā plānā, kur laiks rit citādi. Pilsētas iedzīvotāji vairs nenovecos un nemirs, taču tie, kas vēlēsies, joprojām varēs atgriezties Terragonā.
Neilgi pēc šī paziņojuma Sevadijs maģiskā balsī varoņu prātos viņus aicināja uz savu torni. Uzkāpjot augšējā līmenī, viņi ieraudzīja piecus vārtus, no kuriem plūda elles liesmas. Blakus plāksnei sēdēja Maeltirs, kurš pastāstīja par rituālu “Mūžīgais Miegs”, ko viņš bija veicis, lai iegūtu laiku cīņā ar Pūķa Kultu. Taču kaut kas bija nogājis greizi: cilvēki sapņos sāka mirt, bet pēc tam atdzima, saglabājot atmiņas.
Saruna tika pārtraukta, kad no viena no vārtiem parādījās infernālais dēmona pūķis. Tas paziņoja, ka saskaņā ar vienošanos ar Maeltiru infernālajiem radījumiem bija jākalpo viņam līdz viņa nāvei. Taču fakts, ka Maeltirs nolēma atlikt savu nāvi, nebija iekļauts līgumā. Sākās cīņa.
