Daudz dīvainu vārdu un iepirkšanās

Kādā skaistā, bezmākoņainā un neaprakstāmi astrālā brīdī varoņi piegāja pie Lux Astra vārtiem. Sargs vārdā Džordžs stingri jautāja, kas viņi ir un uz kāda pamata vēlas ieiet pilsētā, bet, atpazinis Brotoru Lītgeru un viņa biedrus, atvēra vārtus.

Ieejot iekšā, ceļotāji bija pārsteigti, cik ļoti pilsētiņa bija mainījusies viņu prombūtnes laikā. Ja agrāk nebija nevienas ēkas augstākas par diviem stāviem, tad tagad dažām bija uzbūvēti papildu stāvi, apkārt pulcējās mazi asteroīdi, un šur tur mirdzēja dažādas izcelsmes un dīvaina izskata būtnes. Dzīvespriecīgs impis pasniedza varoņiem afišu par Lielo Beigu Cirkā gaidāmo uzvedumu, kas notiks jau pēc dažām dienām.

Pat neiegriežoties mājās, lai nomazgātos un pārģērbtos, piedzīvojumu meklētāji devās pie Fasira, lai uzzinātu vairāk par situāciju pilsētā. Nogurušais un izsmeltais tabaksi viņus pieņēma un pastāstīja, ka kopš viņi bija devušies prom no Lux Astra, bija pagājuši piecI gadi. Šajā laikā Sevadī bija pilnībā nodrošinājis pastāvīgu burvības plūsmu no Katla, bet Fregnards bija sācis plaša mēroga artifišera artefaktu ražošanu. Pilsētiņa, kas jau tā bija labi pazīstama, kļuva vēl slavenāka. No dažādām plaknēm sāka ierasties daudzas būtnes, un tika pieļauta būvniecība virs otrā stāva.

Pēc sarunas ar Fasiru, varoņi devās uz savu māju. Brotors lika sulainim sagatavot istabas Fenrisam, Sajai un Surinai, bet pats devās pārbaudīt Zaļās Aizas ciemata iedzīvotājus. Izrādījās, ka nesaprašanās dēļ sulainis visus piecus gadus viņus nebija laidis ārā no pagraba. Lai gan viņiem tika nodrošināta pārtika un komfortabli apstākļi, viņi bija gatavi uz visu, tikai lai tiktu prom no Lux Astra.

Pēc atpūtas Fenriss, Saja un Surina devās iepazīties ar to, ko piedāvā Lux Astra jaunie tirgotāji, un par Mimira alā iegūto zeltu nopirka daudz foršu lietu. Tajā laikā Danaija, Brotors un iedzīvotāji no Zaļās Aizas devās uz Pagrimumu, lai mēģinātu atgūt Danaijas mantas, kuras viņai bija nolaupītas gūstā. Viņi atguva gandrīz visu, izņemot liru un drēbes, bet vissvarīgākais — Danaija atguva violeto kosmisko kubu, kurā bija iesūkts Ādens.

Brotors un Danaija tikās arī ar Iskaru, kurš uzstāja, ka Zaļās Aizas ļaudīm jādodas atpakaļ uz Lux Astra, jo tikai tur viņi būs drošībā.

Mājās Danaija un Fenriss izmantoja Čukstu Trauku, ko bija iegūvuši Mimira migā, lai uzzinātu ko par Sardiora Asaru. Artefakts par to neko neatslēdza, bet viņi mazliet uzzināja par kubu: tas izrādījās durvis uz citu dimensiju — tieši to punktu, kur bija nonākuši Ādens un Jaga. Kā tās atvērt, Trauks nepaskaidroja.

Tajā vakarā, kas, kā viņi domāja, bija pēdējā diena Lux Astra, Fenriss slepeni sazinājās ar Ptari. Viņš parādījās viņa priekšā savā patiesajā dvēseles izskatā un nosaucās savā īstajā vārdā, pēc tam atzina, ka viņu grupai ir filakterijs un Sardiora Asara. Fenriss sacīja, ka vēlas pilnīgu savas dvēseles iznīcināšanu un ir gatavs apmaiņā sniegt zināmus pakalpojumus.

Tikmēr Surina un Brotors lūdza Bahamutam — katrs savā mazajā svētnīcā. Kādā brīdī putni, kas riņķoja ap dievišķā pūķa statuju, uz brīdi apklusa, un uz viņa zelta vaiga uzmirdzēja kaut kas, kas līdzinājās kondensātam.

Nākamajā dienā piedzīvojumu meklētāji apciemoja Fregnardu. Viņš viņus laipni uzņēma un parādīja savu darbnīcu, kur viņš izgatavo Džordžus-sargus — mehāniskus humanoīdus. Pacietīgi atbildējis uz jautājumiem par atkritumu novadīšanas krānu, kas Džordžiem atrodas dzimumorgānu vietā, gnoms viņus aicināja uz kabinetu, lai beidzot runātu par lietu.

Fregnards vēlreiz mudināja neklausīties Iskara blēņas par līdzsvaru un citiem pūķiem, bet tā vietā doties sagraut Sardiora sirdi ar cirtni. Viņam jau bija gatavi ieroču un vairogu rasējumi. Viņš arī pastāstīja par Mariju: pēc viņa teiktā, šī noslēpumainā sieviete ļoti interesējās par Ptari un Sardioru. Tā kā viņa meklēja pūķi Mimiru, tas nozīmē, ka viņš droši vien ir saistīts ar Sardioru — maz ticams, ka ar Ptari. Visbeidzot Fregnards nodeva varoņiem Fregnarda lāpu, kas rada 15 pēdu diametra zonu, kas ir droša no Serades upes burvestībām.

Beigās draugi nolēma apmeklēt cirku. Mērķis nebija tikai izklaide — lielajā uzvedumā varēja sastapt dažādu pasauļu pārstāvjus un uzzināt, kur varētu atrast pūķus. Uz niecīga asteroīda nebija nekā, izņemot portālu, kurā iegāja visi, izņemot Fenrisu. Viņš palika ārpusē un gaidīja četras dienas, izklaidējoties ar zīmēšanu, impu medībām un nelieliem starpgadījumiem ar Džordžu.

Tie, kas iegāja portālā, ieraudzīja ieeju lielā atrakciju parkā un čirkainu puisi, kurš sarāja varoņus par kavēšanos un lika steidzīgi doties uz atrakciju. Redzot viņu patieso apjukumu, viņš atzina kļūdu — bija sajaucis viesus ar māksliniekiem — un iedeva biļetes, lūdzot atnākt vēlāk. Piedzīvojumu meklētāji viņu iztaujāja tik ilgi, līdz viņš neuzplaukšķināja plaukstas un nenoslēdza portālu, izmetot viesus atpakaļ uz asteroīdu.

Varoņi stāvēja apjukuši un sarunājās ar Fenrisu, kad izdzirdēja pazīstamas balsis. Kāds teica: “Vai mēs tiešām atnācām īstajā laikā?..” Pagriezušies, viņi ieraudzīja Brotoru, Danaiju, Saju, Surinu un Fenrisu. Tie paskatījās pretim un teica kaut ko līdzīgu:

— Ups.