Neo-druīdi Terragonas pasaulē pārstāv unikālu un pretrunīgu kustību tradicionālo druīdu vidū. Atsakoties no senajām mācībām par harmoniju un līdzsvaru ar dabu, viņi ir izvēlējušies ceļu, kas radikāli atšķiras no viņu senču uzskatiem. Galvenā atšķirība starp neo-druīdiem ir viņu uztverē par dabu nevis kā dzīves un maģijas avotu, ar kuru jādzīvo harmonijā, bet gan kā resursu, ko var izmantot saviem mērķiem maģijā un tehnoloģijās.
Šīs pasaules uztveres maiņas cēlonis bija maģijas krīze, kas skāra Terragonu, kad tradicionālie maģijas avoti sāka izsīkt, atstājot daudzus druīdus bez piekļuves viņu spēkiem. Neo-druīdi uztvēra to kā pašas dabas nodevību, kas pēkšņi šķita naidīga un neprognozējama. Tā rezultātā viņi atteicās no idejas par dzīvi harmonijā ar apkārtējo pasauli un sāka meklēt jaunus veidus, kā izmantot atlikušos maģijas resursus.
Neo-druīdiem daba ir kļuvusi ne vairāk kā par laboratoriju un izejvielu avotu viņu eksperimentiem un izgudrojumiem. Viņi aktīvi izstrādā jaunas tehnoloģijas un maģiskas ierīces, kas spēj manipulēt un pārveidot dabas parādības, lai apmierinātu savas vajadzības. Šīs prakses bieži izraisa bažas un nosodījumu no tradicionālo druīdu un citu dabas harmonijas piekritēju puses.
Neo-druīdi organizējas kopienās un ģildēs, kur viņi apmainās ar zināšanām un izstrādēm. Daži no viņiem ir kļuvuši pazīstami ar iespaidīgiem sasniegumiem maģijas tehnoloģijā, bet citi ir pakļauti kritikai par nevērīgu attieksmi pret ekoloģisko līdzsvaru un iespējamo negatīvo ietekmi uz Terragonas pasauli. Šajā jaunajā ērā, kad maģija un daba piedzīvo nepieredzētas izmaiņas, neo-druīdi ir viens no spilgtākajiem un pretrunīgākajiem piemēriem adaptācijai jaunajai realitātei, ko izraisījusi maģijas krīze. Viņi turpina meklēt jaunus veidus, kā attīstīt un pielietot maģiju, neskatoties uz arvien pieaugošajiem izaicinājumiem un pretrunām, kas saistītas ar viņu pieeju dabai.