Mūžīgajā tumsā, kas valda Underdarka pirmajā līmenī, uz ziemeļrietumiem no Dergorajas, dziļi klinšu masīvā paslēpta atrodas Goramai — kalnrūpniecības apmetne, kur no akmens tiek iegūti dimanti, kas spīd pat visblīvākajā tumsā. Šeit nepazīst dienas gaismu, nesvin svētkus un nedzied slavas dziesmas. Goramai ir darba, uzraudzības un varas vieta, kur katrs zina savu lomu ieguves ķēdē.
Šī apmetne nav pilsēta un nav cietoksnis, bet gan milzīgs, sazarots raktuvju, tuneļu un rūpniecisko darbnīcu komplekss, kas savienots ar šauriem gaiteņiem un masīviem nocietinātiem pārejām. Uz Goramai virsmas — ja tā var saukt pazemes plato klinšu izvirzījumus — atrodas nocietinātas kazarmas, noliktavas un nelielas dzīvojamās telpas tumšajiem rūķiem. Pārējais — tumši, mitri dziļumi, kur tūkstošiem ķēdēs sagūstītu vergu izrauj dārgakmeņus no zemes dzīlēm.
Apmetnes struktūra
Goramai ir sadalīts vairākās galvenajās zonās, no kurām katra pilda būtisku lomu raktuvju darbībā un ikdienas organizācijā.
- Kalnrūpniecības tuneļi – Dziļi tuneļi un iebrukušas alas, kur vergi iegūst dimantus tumšo rūķu uzraudzībā.
- Uzraugu kazarmas – Inženieru, vērtētāju un pārvaldnieku dzīvesvietas, kas stāv virs vergiem.
- Akmens Desmitās daļas noliktavas – Nocietinātas glabātuves, kur šķirotie dimanti gaida karavānas.
- Zīmogošanas zāle – Vieta, kur vergi tiek apzīmēti ar Goramai zīmi, kas uz visiem laikiem apliecina viņu piederību raktuvēm.
- Karavānu vārti – Milzīga ieeja, kas ved uz apsargāto ceļu uz Dergoraju.
Dzīve Goramai
Apmetnē nesvin svētkus. Šeit nenāk tirgotāji, neskan mūzika. Katra diena sākas ar skarbu gongas triecienu, kas signalizē par vergu maiņas sākumu. Ķēdēs saslēgti, viņi dodas lejup raktuvēs, sekojot tumšo rūķu inženieriem, kas uzrauga ieguves darbus.
Raktuvju tumsā jūtams mitruma, akmens putekļu un asiņu aromāts. Darbs nekad neapstājas—viena ieslodzīto grupa nomaina citu nepārtrauktā ciklā. Jebkura vājuma izpausme tiek sodīta; vergi, kas neizpilda normu, pazūd, nosūtīti uz bezdibenīgajām raktuvēm vai sodu kamerām.
Uz virsmas valda cita kārtība. Tumšie rūķi veic aprēķinus, pārbauda ieguves kvalitāti, apspriež darījumus ar delegātiem no Dergorajas. Katrs dimants, kas iznāk no Goramai dzīlēm, nes raktuvju zīmogu.
Goramai nav pilsēta un nav cietoksnis — tā ir nežēlīga mašīna bagātību iegūšanai no zemes. Šeit nepazīst žēlastību, necieš vājumu un nepiedod kļūdas. Šeit zelts plūst straumēm, bet katras monētas cena ir sviedri, asinis un salauztas likteņi to, kas strādā raktuvēs.
Dimantu transportēšana uz Dergoraju
Ik pēc dažām dienām karavānas atstāj Goramai, izvēloties vienu no diviem bīstamiem maršrutiem:
- Tumšo elfu robeža – Īsākais ceļš, bet ar lielu risku sastapt Menzoberranzanas patruļas.
- Mežonīgās zemes – Līkumots, sarežģīts maršruts, pilns ar pazemes briesmoņiem un dabas draudiem, bet mazāk pamanāms ienaidniekiem.
Katra karavāna tiek pavadīta ar apsardzes vienībām un dažreiz algotņiem, ja tiek gaidīti konflikti.
Ievērojamas personas Goramai
Vragnars “Dimanta Acs” – Galvenais raktuvju vērtētājs
“Ja akmens nav zelta vērts, tā iegūšana ir veltīga.”
Aukstasinīgs un aprēķinošs rūķis, kura skatiens vienā mirklī spēj atšķirt viltojumu no īsta dārgakmeņa. Viņš personīgi apstiprina katras karavānas kravu, un viņa vārds ir likums ieguves novērtēšanā.
Dragrums “Dzelzs Pātaga” – Galvenais uzraugs
“Vergs ir instruments. Ja tas salūzt, mēs to aizstājam ar jaunu.”
Viens no nežēlīgākajiem uzraugiem Goramai. Dragrums uzrauga vergu darbu, kontrolē ieguves tempus un uztur disciplīnu. Jebkurš vājums tiek nekavējoties sodīts—viņa pātaga pazīst tikai sodu un darbu.